spin

Paldies visiem, kas piedalījās 2.Vislatvijas reģionālo uzņēmēju biedrību kongresā! Runātāju prezentācijas atrodamas sadaļā “runātāji”  profilos. Kongresa foto atrodami sadaļā “galerija” (fotogrāfijas ir atļauts brīvi izmantot, lietojot autortiesību atsauci – foto autors: Nils Smelteris). Kongresa noslēguma piezīmes vēl tiek gatavotas.

Kongresu organizē Ogres novada uzņēmēju biedrība sadarbībā ar Ogres novada pašvaldību

Runātāji

Raimonds Vējonis

Latvijas Valsts prezidents

Artūrs Mangulis

Ogres novada domes priekšsēdētājs

Aigars Rostovskis

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Padomes priekšsēdētājs

Didzis Mizis

Ogres novada uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs

Guntis Puķītis

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs

Inna Šteinbuka

Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja

Vjačeslavs Dombrovskis

Domnīcas Certus valdes priekšsēdētājs

Kristaps Soms

Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors

Jānis Endziņš

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) priekšsēdētājs

Vitālijs Gavrilovs

Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents

Elita Moiseja

NP Properties valdes priekšsēdētāja

Raimonds Čudars

Salaspils novada domes priekšsēdētājs

Andra Feldmane

Latvijas pašvaldību savienība. Padomniece uzņēmējdarbības jautājumos.

Raivis Bremšmits

VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors

Aivars Volfs

Tukuma novada domes priekšsēdētāja vietnieks

Miks Balodis

Salaspils uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs

Māris Sprindžuks

Ādažu domes priekšsēdētājs

Karīna Miķelsone

Ādažu novada domes Attīstības un investīciju daļas vadītāja

Uldis Štēbelis

Biedrība “Ādažu uzņēmēji”

Kongresa atklāšana

Didzis Mizis – Ogres novada uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs, SIA Miandum īpašnieks un valdes priekšsēdētājs, Raimonds Vējonis – Latvijas Valsts prezidents, Artūrs Mangulis – Ogres novada domes priekšsēdētājs, Aigars Rostovskis – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Padomes priekšsēdētājs. (more…)

Pirmā plenārsesija – Reģionālās attīstības stratēģiju izstrāde. Latvijas situācijas “nospiedumi”

  • Reģionālās attīstības mezglupunkti (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas  valsts sekretārs Guntis Puķītis)
  • Eiropas Komisijas prioritātes reģionālās attīstības politikas griezumā (Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka)
  • Reģionu attīstība - Latvijas konkurētspējas pamats (Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs)
  • Kā reģionālās attīstības stratēģijas top, kāda ir to loma un kāda ir reālā situācija valstī? (Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms)
  • Depopulācijas izaicinājumi un reģionālā attīstība. (Domnīcas Certus valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis)

Otrā plenārsesijas divās paralēlās darba grupās – Sadarbības veidošana reģiona attīstības stratēģijas izstrādē un realizēšanā. Vīzijas un pretrunas.

Paralēlās darba grupas plānotas kā diskusiju sesijas. Vienā darba grupā uzsvaru liksim uz pašvaldības lomu reģionālās attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā - sesiju moderēs LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Ar prezentācijām uzstāsies: Andra Feldmane - Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos, Raimonds Čudars - Salaspils novada domes priekšsēdētājs, Raivis Bremšmits - VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors, Aivars Volfs - Tukuma novada domes priekšsēdētāja vietnieks, Karīna Miķelsone - Ādažu novada domes Attīstības un investīciju daļas vadītāja.   Otrā darba grupā liksim uzsvaru uz uzņēmēju lomu reģionālās attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā - sesiju moderēs Ādažu domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks. Ar prezentācijām uzstāsies: Elita Moiseja - NP Properties valdes priekšsēdētāja, Uldis Štēbelis - biedrība "Ādažu uzņēmēji", Miks Balodis - Salaspils uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs, Silva Jeromanova - Maura - biedrības "Mārupes uzņēmēji" valdes priekšsēdētāja.

Trešā plenārsesija – Ko varam mācīties un ko varam darīt labāk?

Plenārsesiju iesāksim ir īsu kopsavilkumu no darba grupās runātā. Plenārsesiju turpinās  Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš ar priekšlasījumu "Nacionālās attīstības plāns un reģionālā attīstība. Biznesa vides loma un vieta reģionālās attīstības stratēģijas ieviešanas procesā". Kongresu noslēgsim ar Zigurda Zaķa “Stratēģijas stāstu”. Zigurds ir viens no pieredzējušākajiem Latvijas komunikācijas nozares dalībniekiem, īstens stratēģis savā būtībā un domāšanā, kurš savu pieredzi guvis gan Eiropā, gan Amerikā.

Ogres novada uzņēmēju diena

Kongresa dalībnieki tiek aicināti dalīties priekā un sasniegumos ar Ogres novada uzņēmējiem. 27. novembrī plkst. 18.00 Ogres kultūras centrā- Uzņēmēju dienā, kas Ogres novadā notiek jau sesto reizi, pulcēsies uzņēmēji, Ogres novada pašvaldības pārstāvji un sadarbības partneri, lai svinīgā gaisotnē, malkojot vīnu, baudot uzkodas un labu mūziku, pateiktos viens otram par paveikto gada garumā un pārrunātu turpmākās ieceres. Elektroniski reģistrēties dalībai Ogres novada uzņēmēju dienā šeit. Uz tikšanos Ogres kultūras centra Deju zālē (Brīvības iela 15, Ogre)!

Norises vieta

Ogres novada kultūras centrs

Ogrē, Brīvības ielā 15

Sīkāk

Kongresa piezīmes

2. Vislatvijas reģionālo uzņēmēju biedrību kongress Ogre, 2015. gada 27. novembris Noslēguma piezīmes

1. Reģionālās attīstības stratēģijas dzīvotspēju garantē sadarbība starp uzņēmējiem un pašvaldību tās veidošanas procesā un realizēšanā. Tikai abpusēji ieinteresēts un uz sadarbību orientēts dialogs, izprotot abu pušu intereses reģionālajā attīstībā, var tuvināt reāli pielietojamas stratēģijas izstrādi. Ieinteresētība un līdzdarbošanās ir jāizrāda abām pusēm – gan pašvaldībai, gan uzņēmējiem.

2. Reģionālās attīstības stratēģijas kontekstā ir svarīgi veicināt pašvaldības pašnoteikšanās tiesības, zināmu rīcības brīvību sadarbībā ar uzņēmējiem iet kopīgi izvēlēto attīstības ceļu. Jāpārskata likumdošana, kas neveicina vai bremzē šādas iniciatīvas, un jāierosina to mainīt. Šeit īpaši izceļama ir Valsts Prezidenta kongresā aktualizētā uzņēmēju iniciatīva par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) daļēju novirzīšanu tās pašvaldības budžetā, kurā saimniecisko darbību veic uzņēmums. Svarīgi, kā šī nodokļa ieņēmumi tiktu paredzēti tieši uzņēmējdarbības attīstībai konkrētajās pašvaldībās.

3. Vistuvākā nākotnē attīstāmi pārreģionu projekti jeb projekti, kuros iesaistās vairākas pašvaldības. Tas ir viens no iespējamiem veiksmes faktoriem reģionālajā attīstībā turpmāk, kas veicinās arī sadarbības prasmju, spēju līdzsvarot vajadzības un iespējas, kā arī vispārējo sabiedrības labumu.

4. Eiropas struktūrfondu un Kohēzijas fonda pieejamais finansējums 2013.-2023. gada plānošanas periodā būs būtisks devums reģionālajai attīstībai, tomēr tas nebūs visu reģionālo problēmu risinājums. Tikai dialogā starp pašvaldību un uzņēmējiem pieejamā finansējuma pielietojumu svarīgu jautājumu risināšanā pašvaldībā ir ilgtspēja un efektivitāte. Uzņēmējiem ir būtiski sekot un uzraudzīt, lai gan pašvaldības, gan attiecīgās ministrijas atbildīgi un profesionāli darītu visu iespējamo šī finansējuma pilna apjoma piesaistē un mērķtiecīgā izlietojumā tautsaimniecības izaugsmei.

5. Pašvaldība un uzņēmēji konkurē atsevišķu pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem. Skaidrāk definēt, ka pašvaldības uzdevums ir sniegt tikai Latvijas likumdošanā noteiktos pakalpojumus un pašvaldībai jāorientējas uz savu pakalpojumu sniegšanas iespējamu nodošanu uzņēmējiem.

6. Apkopot un dalīties ar pieredzi par labiem un veiksmīgiem pieredzes stāstiem starp pašvaldību un uzņēmējiem. Tas veicinās motivāciju gan uzņēmēju vidē, gan pašvaldībā sadarboties, tas arī pilnveidos pašvaldības izpratni par finanšu apriti tautsaimniecībā jeb vienkārši sakot, nostiprinās vispārzināmo, bet ne vienmēr saprotamo – jo veiksmīgāki ir uzņēmēji, jo lielāks iemaksāto nodokļu apjoms ir pieejams valsts un pašvaldības budžetā, jo vairāk pašvaldība var izdarīt.

7. Veicināt stipru un izglītotu pašvaldību veidošanos, ar līdzsvarotiem un reāliem īstermiņa un ilgtermiņa attīstības plāniem. Vērtēt, uzraudzīt un konsultēt pašvaldību, lai tā sniegtu pēc iespējas labākus un vispusīgākus servisus un pakalpojumus uzņēmumu attīstības veicināšanai.

8. Gan pašvaldībās, gan uzņēmēju vidē no kritizēšanas pāriet pie darbiem – tikties, runāt, strīdēties un nonākt pie kopsaucēja, kas rada labumu gan uzņēmējiem, gan pašvaldībai, gan sabiedrībai kopumā. Lai turpinātu reģionālo uzņēmēju biedrību aktuālo jautājumu “vētīšanu” un diskusiju par to, iespējams, ka ir pienācis laiks dibināt Reģionālo uzņēmēju biedrību asociāciju, kas tad līdz ar citām profesionālajām biedrībām, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju un citām uzņēmēju un darba devēju struktūrām turpinātu šo darbu jau sistemātiskāk un sistemātiskāk.

Lai turpinātu reģionālo uzņēmēju biedrību aktuālo jautājumu “vētīšanu” un diskusiju par to, iespējams, ka ir pienācis laiks dibināt Reģionālo uzņēmēju biedrību asociāciju, kas tad līdz ar citām profesionālajām biedrībām, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju un citām uzņēmēju un darba devēju struktūrām turpinātu šo darbu jau sistemātiskāk un sistemātiskāk.

2. Vislatvijas reģionālo uzņēmēju biedrību kongress Ogrē ir nākamais solis Mārupes uzņēmēju biedrības pagājušajā gadā iedibinātās prakses nostiprināšanā. Šī gada kongresa tēma ir “Reģionālās attīstības koncepcija. Valsts. Pašvaldība. Uzņēmēji.”

Nacionālās attīstības plāna (NAP) redzējums par Latviju iezīmē, ka 2030. gadā Latvija būs plaukstoša aktīvu un atbildīgu pilsoņu valsts. Ikviens varēs justies drošs un piederīgs Latvijai, katrs šeit varēs īstenot savus mērķus. Nācijas stiprums sakņosies mantotajās, iepazītajās un jaunradītajās kultūras un garīgajās vērtībās, latviešu valodas bagātībā un citu valodu zināšanās. Tas vienos sabiedrību jaunu, daudzveidīgu un neatkārtojamu vērtību radīšanai ekonomikā, zinātnē un kultūrā, kuras novērtēs, pazīs un cienīs arī ārpus Latvijas. Vienlaikus plāns iezīmē sociālekonomiskās atšķirības starp dažādiem Latvijas reģioniem, paredzot nodrošināt priekšnoteikumus uzņēmējdarbības attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai ražošanas un pakalpojumu sektorā reģionos. Bet kā to reāli izdarīt?

Visefektīvāk, ņemot NAP kā pamatdokumentu, ir veidot reģionālās attīstības stratēģijas reģiona un uzņēmējdarbības attīstībai. Bet vai tā notiek? Un, ja notiek, tad vai tā ir cieša un abpusēji ieinteresēta saruna un darbs starp pašvaldību un uzņēmējiem? Kādi ir rezultāti? Vai tie apmierina abas puses un galvenais, vai sadarbība ir efektīva?

Tik daudz jautājumu! Uz tiem vismaz daļēji meklēsim atbildes kongresā, gan analizējot situāciju Latvijā kopumā, gan iepazīstoties ar Latvijas un citu valstu piemēriem.

Pievienojieties un iesaistieties – piedāvājiet savu uzņēmēja un pašvaldības sadarbības stāstu, sūtot to uz e-pastu: kongress@ogreskongress.lv

Ielieciet 27.novembri savos kalendāros – pilna kongresa diena Ogrē! Sekojiet līdzi jaunākajai informācijai par kongresu mājaslapā.

Kongresa moderators Valdis Melderis.

Atbalstītāji